Dzimtas enerģētiskais mantojums: situācijas un risinājumi. Uzstādījumi
Tad, kad priekā gribas samīļot visu pasauli, mēs nedomājam, kāpēc tas tā. Tomēr brīžos, kad viss nenotiek tā, kā esam to iecerējuši, it īpaši, ja nepatikšanas ir ar veselību, darbu vai mūsu mīļajiem, mēs sākam uzdot jautājumus un meklēt atbildes. Iespējams, ka atbilde meklējama ne tikai sevī, bet arī savā dzimtā – varbūt ir kādas likumsakarības un līdzības ar mammas vai tēva situāciju, notikumiem, samezglojumiem, varbūt ar vecvecākiem, tantēm, tēvočiem vai varbūt vēl tālākiem radiem vai citiem jums nozīmīgiem cilvēkiem.
PIEDALOTIES NODARBĪBĀ, iespējams paskatīties... uz situāciju un iespējamiem risinājumiem no citiem, neierastākiem rakursiem. Ieguvēji ir visi – gan cilvēks, kura situācija un iespējamie risinājumi tiek apskatīti (uzstādījuma autors), gan aktīvie dalībnieki, kas var tieši izjust atšķirīgas no ikdienas lomas, gan vērotāji no malas.
Nodarbības ir domātas gan vīriešiem, gan sievietēm, jo ikvienā no mums caur vecākiem satiekas dzimtas sievišķais un vīrišķais mantojums, kas mūs ietekmē un mēs, savukārt, ietekmējam savus tuvākos un caur mums dzimtas enerģētiskais mantojums tiek nodots tālāk mūsu pēcnācējiem. Vairāk par to rakstā “Septiņu paaudžu noslēpums – kāpēc labi zināt savu dzimtu septiņās paaudzēs?”, saite: http://bit.ly/1UTWd4X
Piedzimstot bērnam, vecākiem, īpaši mātei, ir dabiski bērnu mīlēt, neko par to neprasot pretī. Tomēr ne viss ir ideāli, un vecākiem mīlestības var pietrūkt vai mīlestības vietā rasties sāpes, ciešanas un līdzīgi elementi. Ja mīlestības plūsma no vecākiem uz bērnu ir samazināta vai pārrauta, bērns tiecas saistīties ar vecākiem ar jebko citu. Neapzināti mēs saņemam informāciju par kaut ko dzimtai piederīgu ar emociju, jūtu, ķermeņa reakciju palīdzību.
Saņemot triecienu (un ir vienalga – fizisku vai psiholoģisku), tā enerģija izraisa psiholoģisko spriedzi, kuru fiksē neapzinātais līmenis un kura darbojas saskaņā ar saviem algoritmiem. Ja cilvēks ar triecienu nestrādā, trieciena sekas apzinātā līmenī pēc kāda laika samazinās vai pazūd, bet neapzinātajā līmenī psiholoģiskās sekas saglabājas un vecāki tās nodod mantojumā pēcnācējiem, kas visbiežāk izpaužas pēc divām, trim un pat vairāk paaudzēm. Īpaši spilgti neapzinātais mantojums pēcnācējos var izpausties, ja dzimtā par kādu notikumu nerunā vai ir kāds cits noslēpums.
Apzinoties notikušus un varbūtējus notikumus pagātnē, ir iespējams ar šodienas acīm paraudzīties uz savu situāciju vēlreiz un šoreiz ar pilnu apziņu pieņemt savus lēmumus – turpināt iepriekšējo paaudžu sastādīto un mantoto dzimtas programmu vai ieviest savas korekcijas.