Darba (organizāciju) sistēmiskie sakārtojumi  jeb organizāciju sistēmiskie izvietojumi ir skatījums sistēmiskā veidā uz profesionālo darbību. Atbilstoši jaunākajām tendencēm, šo pieeju īpaši veiksmīgi var pielietot, izvērtējot tādas nozīmīgas dimensijas kā komunikācijas struktūra, lēmumu pieņemšanas struktūra, griba ieviest un pildīt pieņemtos lēmumus, kā arī rīcības vai projekta ietekme uz citām iesaistītajām personām un elementiem.

---

Organizāciju sistēmiskie sakārtojumi sākotnēji formējušies iepriekšējā gadsimta beigās, kad vairāki vācu autori šo metodi pārveidojuši no ģimenes sistēmiskajiem sakārtojumiem (pēc B.Helingera) uz organizācijās pielietojamu metodi. 

Pamazām tiek veikti, aprakstīti un publicēti arī dažādi zinātniskie pētījumi tieši sistēmisko sakārtojumu izmantošanā organizāciju un biznesa kontekstā, daži no kuriem ir pieejami arī publiski nopietnos akadēmiskās vides avotos. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas uzturētā Eiropas Savienības dalībvalstu reģionālajai politikai veltītā mājaslapā ir atrodams divu Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes pētnieku konferences ziņojums "Systemic constellations in theory-based evaluation –tools and experiences" ("Sistēmiskie sakārtojumi teorijā balstītā novērtējumā - instrumenti un pieredzes"), kas sagatavots Austrijas Nacionālās Bankas vadīta projekta sākotnējās izpētes procesā.

Lai arī sistēmiskais skatījums un pamatprincipi gan ģimenes, gan darba (organizāciju) sistēmiskajos sakārtojumos ir līdzīgi, tomēr organizāciju sistēmiskie sakārtojumi būtiski atšķiras no ģimenes sistēmiskajiem sakārtojumiem pēc:

• aktuālā jautājuma izpētes fokusa - fokuss uz darba tēmu alternatīvu, biznesā izmantojamu skatījumu nevis uz sakārtojumu kā terapeitisku darbību;
• dziļuma - organizāciju sakārtojumu laikā bez īpašas nepieciešamības un speciālas klienta atļaujas nepēta privātās tēmas;
• veida, kādā tiek skatīts aktuālais jautājums - parasti elementu izvietojums ir kā klienta iekšējās "bildes" par aktuālo jautājumu atainojums ārējā pasaulē, savstarpējo biznesa elementu (darbinieki-produkts/pakalpojums-klienti-sadarbības partneri u.c.) iespējamo attieksmju izpēte utt.

Atšķirībā no ģimenes sistēmiskajiem sakārtojumiem, organizāciju sistēmiskajos sakārtojumos daudz biežāk tiek izmantoti "aklie" sakārtojumi, kad izvietoto elementu nozīmi zina tikai klients un sakārtojuma vadītājs vai pat tikai pats klients, līdz ar to organizāciju sistēmiskie sakārtojumi ir veiksmīgs palīgrīks un sniedz klientam papildu informāciju arī izteikti konfidenciālās situācijās.

Organizāciju sistēmiskie sakārtojumi ir īpaši noderīgi un veiksmīgi tiek izmantoti kā papildu resurss un atbalsta forma biznesa lēmumu pieņemšanā saistībā ar produktu un pakalpojumu virzību tirgū, zīmolu izveidi, uzturēšanu un maiņu, stratēģiskajiem plāniem u.c. 

Šobrīd sistēmiskie sakārtojumi darba vidē inovatīvā veidā tiek izmantoti gan Eiropā, gan arvien populārāki tie kļūst arī citās valstīs ārpus Eiropas, kā Ķīnā, Japānā, ASV u.c.